Pavisam drīz, sākot ar 1. aprīli, stāsies spēkā būtiski grozījumi likumā, kas ietekmēs daudzus bezdarbnieka pabalsta saņēmējus. Galvenā izmaiņa paredz, ka turpmāk bezdarbnieka statusu un pabalstu varēs saglabāt tikai tad, ja persona negūst nekādus ienākumus.
Šie jaunumi attiecas gan uz algotu darbu, gan pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Līdz šim noteikumi bija nedaudz pielaidīgāki, taču jaunā kārtība ievieš stingrākas robežas.
Līdz marta beigām vēl ir spēkā vecā kārtība. Tā ļauj pašnodarbinātajiem vienlaikus būt bezdarbniekos un gūt nelielus ienākumus, ja tie nepārsniedz minimālo algu un tiek veiktas nelielas sociālās iemaksas pensijai. Tomēr no aprīļa šāda apvienošana vairs nebūs iespējama.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzsver, ka nosacījums par “nekādu ienākumu negūšanu” būs spēkā neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā cilvēks strādā. Tas nozīmē, ka jebkurš oficiāls ieņēmums var kļūt par iemeslu statusa zaudēšanai, ja par to laicīgi nepaziņo.
Svarīgi atcerēties par pienākumu informēt Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Ja cilvēks bezdarba periodā atrod darbu vai sāk gūt ienākumus kā pašnodarbinātais, par to ir jāpaziņo vienas darba dienas laikā.
Ja tas netiek izdarīts un aģentūra pati konstatē ienākumu faktu, bezdarbnieka statuss tiek atņemts. Šādā gadījumā cilvēkam var nākties atmaksāt valsts budžetā jau saņemto pabalstu par to periodu, kad viņš faktiski ir bijis nodarbināts.
Tomēr ir arī izņēmums – pabalsts un statuss saglabājas, ja ienākumi tiek saņemti par darbu, kas paveikts vēl pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, piemēram, veca autoratlīdzība.
Plašākas iespējas īslaicīgiem darbiem
Lai gan noteikumi par ienākumiem kļūst stingrāki, likums vienlaikus kļūst elastīgāks pret tiem, kuri vēlas piepelnīties ar īslaicīgiem darbiem. No 1. aprīļa ir noteikti garāki periodi, kuros drīkst strādāt, nezaudējot bezdarbnieka statusu uz visiem laikiem.
Darba ņēmējiem šis periods ir līdz 92 dienām, savukārt pašnodarbinātajiem – līdz trim mēnešiem visā bezdarba periodā.
Līdz šim sistēma bija diezgan ierobežojoša – drīkstēja strādāt tikai divas reizes gadā, un kopējais laiks nedrīkstēja pārsniegt 60 dienas. Ja cilvēkam gadījās vairāki ļoti īsi darbi, piemēram, uz pāris dienām, viņš ātri iztērēja savas divas atļautās reizes un vairs nevarēja pieņemt nākamo piedāvājumu. Jaunā kārtība šo ierobežojumu atceļ.
Turpmāk vairs netiks skaitīts reižu skaits, bet gan kopējais nostrādāto dienu daudzums. Tas ļaus cilvēkiem brīvāk pieņemt dažādus gadījuma darbus, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju, kamēr turpinās pastāvīga darba meklējumi.
Praksē tas darbosies šādi: ja bezdarbnieks atrod īslaicīgu darbu un paziņo par to NVA, pabalsta izmaksa uz šo laiku vienkārši tiek apturēta. Kad darbs ir pabeigts, pabalsta izmaksu atjauno. Turklāt kopējais pabalsta saņemšanas laiks tiek pagarināts par tik dienām, cik cilvēks ir nostrādājis.
Tādā veidā nekas netiek zaudēts, un cilvēkam ir iespēja nopelnīt papildus, nebaidoties no birokrātiskiem šķēršļiem.
Mazāk birokrātijas un izmaiņas statusu piešķiršanā
Līdztekus pabalstu noteikumiem, mainās arī pati iestāžu darba organizācija. Saeimā pieņemtie grozījumi paredz atteikties no atsevišķa “darba meklētāja” statusa. Tas darīts, lai mazinātu administratīvo slogu gan pašai aģentūrai, gan cilvēkiem. Līdz šim šis statuss prasīja regulāras vizītes un atskaitīšanos, kas ne vienmēr bija efektīvi.
Turpmāk cilvēki, kuri meklē darbu, bet neatbilst bezdarbnieka kritērijiem, varēs pieteikties NVA pakalpojumiem un konsultācijām bez īpaša statusa piešķiršanas. Savukārt bezdarbnieka statuss saglabāsies tikai tiem, kuri tiešām atbilst visiem likumā noteiktajiem punktiem. Šīs izmaiņas ir vērstas uz to, lai aģentūras darbinieki varētu vairāk laika veltīt reālai palīdzībai darba meklēšanā, nevis tikai papīru kārtošanai.
Kopumā izmaiņas ir vērstas uz diviem mērķiem. No vienas puses, tiek skaidri nodalīts – pabalsts ir domāts tiem, kuriem tiešām nav nekādu citu ienākumu. No otras puses, sistēma kļūst draudzīgāka tiem, kuri ir aktīvi un gatavi uzņemties īstermiņa darbus.
Galvenais nosacījums veiksmīgai sadarbībai ar valsts iestādēm joprojām paliek godīgums un savlaicīga informēšana par jebkurām izmaiņām savā darba dzīvē.
